Par kreditoru sapulces norises vietas izvēli

Maksātnespējas likuma 1.pantā ir noteikts, ka šī likuma mērķis ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā. Ar kreditoru kopuma interesi ir saprotama interese apmierināt savu prasījumu pret parādnieku pēc iespējas lielākā apmērā. Lai maksātnespējas procesā sasniegtu iepriekš minēto mērķi, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 26.panta otro daļu maksātnespējas procesa administratoram (turpmāk – Administrators) ir noteikts pienākums nodrošināt efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi. Atbilstoši minētajās tiesību normās noteiktajam, Administratoram ir jāpieņem tādi lēmumi, kuru rezultātā visefektīvāk tiktu nodrošināta kreditoru kopuma tiesību īstenošana, proti, atgūt savu prasījumu pret parādnieku.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 77.panta pirmo daļu kreditoru sapulce ir organizēta kreditoru kopīgas darbības forma, tajā kreditori pieņem lēmumus. Ņemot vērā minētajā tiesību normā un Maksātnespējas likumā kopumā noteikto kreditoru sapulces kompetenci, kreditora iespējai piedalīties kreditoru sapulcē ir svarīga nozīme efektīva un likumīga maksātnespējas procesa nodrošināšanā, jo kreditors ar savu balsojumu var ietekmēt lēmumus, kas savukārt ietekmēs viņa kreditora prasījuma atgūšanu. Atbilstoši minētajam, nosakot kreditoru sapulces atrašanās vietu, Administratoram ir pienākums nodrošināt, lai pēc iespējas visi kreditori personiski, vai Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos ar pārstāvju starpniecību, varētu piedalīties kreditoru sapulcē.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka Administrators nedrīkst rīkot kreditoru sapulci tādā vietā, uz kuru nokļūšana ir apgrūtināta lielākajai daļai kreditoru salīdzinoši lielu ceļa izmaksu vai citu objektīvu iemeslu dēļ. Turklāt, administratoram, izvēloties kreditoru sapulces norises vietu, ir jāņem vērā parādnieka kreditoru kopuma atrašanās vieta, kā arī, parādnieka galvenā darbības vieta. Ja nav nosakāma parādnieka galvenā darbības vieta, tad ir ņemama vērā parādnieka juridiskā adrese laikā, kad tas bija maksātspējīgs.

Vienlaikus jāņem vērā, ka rīkojot kreditoru sapulci rodas izdevumi, tajā skaitā, administratora ceļa izdevumi un kreditoru sapulces telpu nomas izdevumi, kas atbilstoši Maksātnespējas likuma 183.panta prasībām ir iekļaujami maksātnespējas procesa izdevumos.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 137.panta otro un trešo daļu un 183.panta trešo daļu maksātnespējas procesa izdevumi pirmām kārtām tiek segti no parādnieka naudas līdzekļiem, arī līdzekļiem, kas iegūti parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā. Turklāt atbilstoši minētajām tiesību normām maksātnespējas procesa izdevumi tiek segti pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas. Līdz ar to, atbilstoši maksātnespējas izmaksu lielumam samazinās parādnieka līdzekļu apjoms, no kuriem tiek apmierināti kreditoru prasījumi.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 10.pantu maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi. Savukārt, izdevumi, kas nesaprātīgi sadārdzina maksātnespējas procesu, ir uzskatāmi par nelietderīgiem izdevumiem, kuru pieļaušana ir pretrunā Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas prasībām.

Atbilstoši augstāk minētajam, Administratoram, pieņemot lēmumu par kreditoru sapulces rīkošanas vietu, papildus ir jāņem vērā, ka viņam ir pienākums nodrošināt kreditoru sapulces rīkošanu ar iespējami zemākām maksātnespējas procesa izmaksām.

Līdz ar to, nosakot kreditoru sapulces norises vietu, Administratoram ir pienākums ievērot augstāk minētās prasības. Savukārt, ja nosakot kreditoru sapulces norisi kreditoru kopuma atrašanās vietā, parādnieka galvenajā darbības vietā vai saskaņā ar parādnieka juridisko adresi laikā, kad tas bija maksātspējīgs, nesamērīgi palielinās maksātnespējas procesa izmaksas, Administratoram ir pienākums sabalansēt iepriekš minētās prioritātes.

Turklāt fakts, ka Maksātnespējas likumā nav konkrēti noteikta kreditoru sapulces sasaukšanas vieta, nedod tiesības Administratoram pārkāpt Maksātnespējas likuma 1.pantā nostiprināto kreditoru kopuma interešu aizsardzības principu un Civillikuma 1.pantā nostiprināto labas ticības principu, kas pieprasa, lai civiltiesisko attiecību dalībnieki rēķinātos viens ar otru un ņemtu vērā pretējās puses intereses. Minētais palīdz novērst gadījumus, kuros civiltiesību subjekti savas tiesības izmanto vai pienākumus izpilda neattaisnojamā veidā, vai neattaisnojamu mērķu sasniegšanai, rīkodamies pēc likuma vai tiesiska darījuma burta, taču pretēji to īstajiem mērķiem. Tāpēc, saskaņā ar labas ticības principu, personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana vai subjektīvo pienākumu izpilde, ja izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar likuma mērķi un konkrētās lietas apstākļiem ir atzīstamas par svarīgākām – konkrētajā gadījumā – kreditoru kopuma intereses.