Vēsture

Maksātnespējas administrācija ir izveidota 2002.gada 16.janvārī un atrodas tieslietu ministra pārraudzībā. Maksātnespējas administrācijas mērķis ir īstenot valsts politiku maksātnespējas jomā, nodrošināt valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo sociālo seku iestāšanos uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību (turpmāk – uzņēmumu) maksātnespējas gadījumos.

Maksātnespējas administrācijai ir valsts aģentūras statuss, kas ir nostiprināts:

2003.gads

2003.gada 1.janvārī stājās spēkā likums „Par darbinieku aizsardzību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas gadījumā”, kas paredzēja jaunu kārtību maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanā.

2003.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru Kabineta noteikumi Nr.608 „Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2003.gadā”, kas paredzēja uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieviešanu. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas mērķis ir darba devēju maksātnespējas gadījumā nodrošināt darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Maksātnespējas administrācija ir šī garantiju fonda līdzekļu turētājs.

Šajā gadā stājās spēkā arī tiesību norma, kas paredzēja, ka maksātnespējas procesa administrators var būt tikai tāda fiziska persona, kurai ir augstākā juridiskā izglītība vai augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, vai ne mazāk kā 3 gadu praktiskā darba pieredze uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību pārraudzības institūcijās vai izpildinstitūcijās.

2003.gada nogalē būtiskas pārmaiņas Maksātnespējas administrācijas darbībā bija saistītas ar tās reorganizāciju, kuras rezultātā ievērojami tika samazināts darbinieku skaits, likvidēti vairāki departamenti un līdz ar to – zaudēti vairāki labi speciālisti. Diemžēl tā rezultātā Maksātnespējas administrācijas darbība tikusi reducēta uz seku likvidāciju. Līdz ar to Maksātnespējas administrācija nav varējusi pilnvērtīgi izpildīt tās darbības sākumā nosprausto mērķi – sadarboties ar līdzīgām institūcijām ārvalstīs, apgūt labāko praksi, pētīt, analizēt citu valstu pieredzi, normatīvos aktus, kā arī veikt Latvijā noritošo maksātnespējas procesu harmonizāciju ar Eiropas Savienībā izveidoto maksātnespējas procesus regulējošo kārtību.

2004.gads

Līdz ar iestāju Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā Latvijā spēkā stājās Padomes regula (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām, kas reglamentē pārrobežu maksātnespējas procesa tiesisko jautājumu risināšanas starptautisko piekritību.

Stājoties spēkā Padomes regulai (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām, tika noteikti jauni pienākumi un tiesības maksātnespējas procesa administratoriem, dalībvalstu tiesām un kreditoriem, lai papildus dalībvalstu nacionālajās tiesībās definētajam maksātnespējas procesa regulējumam ar jaunu tiesību un pienākumu definējumu nodrošinātu efektīvu parādnieka maksātnespējas procesa norisi gadījumā, ja parādnieka darbības rezultātā uzsākts maksātnespējas process ar pārrobežu efektu.

2004.gada 21.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, atbilstoši kuriem ierobežojums attiecībā uz apmierināmo darbinieku prasījumu kopsummu vienam darbiniekam palielinājās no 400 Ls uz 1 000 Ls.

2004.gadā 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi Nr.600 „Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2004.gadā”, kuros valsts nodevas apmērs par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, 2007.gada pārskata mēnesī tika noteikts 0,35 Ls apmērā (2003.gadā valsts nodevas apmērs bija 0,75 Ls).

2005.gads

2005.gads maksātnespējas jomā Latvijā bija aktīvas darbības un vairāku būtisku jauninājumu gads.

2005.gadā mainījās v/a „Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – Maksātnespējas administrācija).

2005.gadā notika Maksātnespējas administrācijas direktora maiņa, kā arī gada beigās tika sākts Maksātnespējas administrācijas struktūras pilnveidošanas process ar mērķi uzlabot veicamo funkciju izpildi.

Jauninājumi 2005.gadā bijuši arī maksātnespējas jomā kopumā. Tie skāra gan maksātnespējas procesa administratorus, gan maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekus, gan arī citas maksātnespējas procesā iesaistītās puses.

Kas attiecas uz administratoriem, jāpiemin ieviestais nejaušības princips maksātnespējas procesa administratoru kandidātu izvēlē, kā arī jauna administratoru apmācības, sertifikācijas un sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas kārtība.  

2005.gadā tika paveikts nopietns darbs, lai Latvijā nodrošinātu pārrobežu maksātnespējas procedūru piemērošanu.

Būtisks 2005.gada sasniegums Maksātnespējas administrācijā bija Maksātnespējas likumprojekta izstrāde. Darbs pie tā risinājās visa gada garumā, savukārt oktobra beigās likumprojekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Protams, 2005.gadā turpinājās arī darbs pie Maksātnespējas administrācijas galvenajām funkcijām - uzraudzīt administratoru darbību maksātnespējas procesā un aizsargāt darbinieku intereses to darba devēju maksātnespējas gadījumos.

Maksātnespējas administrācijas darbs 2005.gadā tika pozitīvi novērtēts starptautiskā līmenī - Pasaules Bankas publicētajā pētījumā „Doing Business in 2006 – Creating Jobs” par uzņēmējdarbību Latvija ieguva vienus no labākajiem maksātnespējas procesa efektivitātes rādītājiem Eiropas un Centrālās Āzijas reģionā.

2006.gads

2006.gada 1. janvārī spēkā stājās jauns regulējums, saskaņā ar kuru gadījumos, ja maksātnespējas procesa administrators iecelts pirms 2003.gada 1.janvāra, bet attiecīgais maksātnespējas process nav pabeigts līdz 2006.gada 1.jūlijam, tiesa pēc Maksātnespējas administrācijas pieteikuma lemj par administratora atcelšanu. Ņemot vērā augstākminēto, tika nodrošināts, ka visos maksātnespējas procesos administratora pienākumus veic sertificēti maksātnespējas procesa administratori; arī tajos maksātnespējas procesos, kas uzsākti pirms 2003. gada 1. janvāra, attiecas Maksātnespējas administrācijas uzraudzība.

2006.gada 14.martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.201 „Maksātnespējas procesa administratora atlīdzības un administrācijas izmaksu segšanas kārtība un apmērs”, saskaņā ar kuriem tika palielināts administratora atlīdzības limits, noteikts lielāks Maksātnespējas administrācijas piešķirto naudas līdzekļu apmērs maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanai un pilnveidots regulējums atlīdzības segšanai administratoru maiņas gadījumā.

No 2006.gada 1.jūlija mainījās maksātnespējas lietu piekritība, proti, lietas par parādnieka maksātnespēju vairs neizskata apgabaltiesas, bet gan rajona tiesas. Šo pārmaiņu rezultātā tiek mazināta apgabaltiesu noslogotība. Maksātnespējas administrācija aktīvi turpinājusi darbu pie jaunā likumprojekta „Maksātnespējas likums” izstrādes un virzības un 2006.gada nogalē Saeima pieņēma likumprojektu 1.lasījumā.

2006.gadā Latvijas Republikā ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/74/EK, ar ko grozīta Padomes Direktīva 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (turpmāk – Direktīva 2002/74/EK). Ieviešot Direktīvu 2002/74/EK, Latvijas Republikā ir noteikta jauna kārtība darbinieku prasījumu apmierināšanai gadījumā, ja darbinieku nodarbinājis maksātnespējīgs ārvalstu darba devējs.

Nosakot jauno kārtību, darbiniekiem ir radīta iespēja saņemt valsts garantētos maksājumus darba devēja maksātnespējas gadījumā ne tikai tad, ja darba devējs ir Latvijas Republikas rezidents, bet arī tad, ja darba devējs ir nerezidents, kas savu komerciālo vai saimniecisko interešu īstenošanai nodarbina darbinieku Latvijas Republikā. Tādējādi darbaspēka brīvas kustības ietvaros tiek veicināta sociālo garantiju nodrošināšana visiem darbiniekiem, kurus nodarbina dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs komercdarbību vai saimniecisko darbību realizējošs darba devējs.

2006.gadā tika veiktas būtiskas izmaiņas Maksātnespējas administrācijas funkciju pārdalē ar mērķi paaugstināt iestādes kapacitāti – tika izmainīta Maksātnespējas administrācijas struktūra, sadalot un izveidojot departamentus, katram no tiem deleģējot atbildību par kādu konkrētu Maksātnespējas administrācijas funkciju. Ja 2005.gadā Maksātnespējas administrācija sastāvēja no Biroja, Juridiskā departamenta un Finanšu departamenta, tad 2006.gadā tās struktūru veido seši departamenti. No 2006.gada 1.janvāra Juridiskais departaments tika reorganizēts Administratoru uzraudzības departamentā un Stratēģiskās plānošanas un normatīvo aktu izstrādes departamentā, bet Finanšu departaments - Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departamentā un Finanšu departamentā. No 2006.gada 1.jūnija Birojs tika sadalīts vēl divās struktūrvienībās: Tehniskā nodrošinājuma departamentā un Administratīvajā departamentā.

Veicot izmaiņas Maksātnespējas administrācijas struktūrā un funkciju pārdalē, tika būtiski palielināta iestādes kapacitāte, kā rezultātā 2007.gadā bija vērojamas būtiskas izmaiņas arī personāla sastāvā. Maksātnespējas administrācijai 2006.gadā tika piešķirtas 19 jaunas štata vietas. Tādējādi uz 2006.gada 31.decembri Maksātnespējas administrācijā strādāja 58 darbinieki.

2007.gads

Maksātnespējas administrācija 2007.gadā aktīvi turpināja darbu pie jaunā likumprojekta „Maksātnespējas likums” izstrādes un virzības un 2007.gada 1.novembrī Saeimā pēdējā lasījumā tika pieņemts jaunais likumprojekts. Izstrādājot minēto likumprojektu un ņemot vērā tā jauno regulējumu, paralēli norisinājās darbs pie grozījumu izstrādes citos ar maksātnespējas jomu saistītajos likumos. Ņemot vērā minēto, 2007.gadā veica grozījumus trijos ar maksātnespējas jomu saistītajos likumos un izstrādāja deviņus jaunus Ministru kabineta noteikumus.

Lai atrisinātu jautājumu par maksātnespējas procesa administratoru atlīdzības nodrošināšanu atbilstoši attiecīgās kvalifikācijas speciālistu darba samaksai darba tirgū un pilnveidotu normatīvo regulējumu attiecībā uz šo maksātnespējas jomas aspektu, 2007.gadā Maksātnespējas administrācija izstrādāja koncepciju, paredzot četrus administratoru atlīdzības jautājuma risinājuma variantus.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 99.panta ceturto daļu un 175.panta ceturto daļu tika izstrādāts normatīvais regulējums administratora atlīdzības noteikšanai pēc fiksētās takses par izsoles rīkošanu mantai, kas kalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai. Saskaņā ar minēto regulējumu no naudas, kas saņemta, pārdodot ieķīlāto mantu, vispirms būs sedzami izsoles izdevumi (ieķīlātās mantas vērtēšanas izmaksas un administratora atlīdzība) un tikai pēc tam apmierināms nodrošinātā kreditora prasījums. Regulējums būs par pamatu administratora atlīdzības apmēra noteikšanai saistībā ar atgūtajiem naudas līdzekļiem, pārdodot izsolē nekustamo īpašumu.

Administratora amata kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 19.panta pirmo daļu tika izstrādāts attiecīgs normatīvais regulējums, lai noteiktu kārtību, kādā tiks izvēlēts un ieteikts administratora amata kandidāts.

Lai uzlabotu darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību, kā arī atrisinātu jautājumu par turpmāko rīcību ar Maksātnespējas administrācijas piešķirtajiem naudas līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai gadījumos, kad darbinieks nav ieradies saņemt viņam piešķirtos naudas līdzekļus vai nav sniedzis administratoram nepieciešamo informāciju, lai tiktu  sagatavots pieteikums darbinieku prasījumu apmierināšanai, 2007.gadā tika izstrādāti jauni grozījumi divos Ministru kabineta noteikumos (Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra noteikumos Nr.830 un Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumos Nr.465), kas būs piemērojami to darbinieku prasījumu apmierināšanai, kuru darba devējam pasludinās juridiskas personas maksātnespējas procesu no 2008.gada 1.janvāra.

2007.gada sākumā tika veiktas izmaiņas Maksātnespējas administrācijas funkciju pārdalē un izveidoja trīs jaunas štata vietas.

Sakarā ar izmaiņām Valsts civildienesta likumā, no 2007.gada 1.februāra Maksātnespējas administrācijā daļa no amatiem, kurus ar Maksātnespējas administrācijas direktora rīkojumu noteica par ierēdņu amatiem saskaņā ar Valsts civildienesta likumu, pievienojās valsts civildienestam. Par ierēdņa amatiem no 62 štata vietām noteica 47 amata vietas un 15 amata vietām saglabāja darbinieku statusu.

2008.gada 1.janvārī stājās spēkā Maksātnespējas likums un tā piemērošanas procesā tika veikta aktīva un atbildīga iespējamo problēmjautājumu apzināšana un apkopošana, lai jau 2009.gadā uzsāktu darbu pie nepieciešamo grozījumu izstrādes, tādējādi novēršot normatīvā regulējuma iespējamās nepilnības un piemērošanas problēmas praksē.

Maksātnespējas administrācija, lai padziļinātu maksātnespējas procesos iesaistīto pušu izpratni par maksātnespējas jomu un maksātnespējas procesu norisi, 2008.gadā izdeva trīs jaunus informatīvos bukletus: „Fizisko personu maksātnespējas process”, „Maksātnespējīgā darba devēja darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība no darbinieku prasījumu garantiju fonda” un „Tiesiskās aizsardzības process”.

2008.gadā tika izstrādāti jauni metodiskie norādījumi „Iesniegumam darbinieku prasījumu apmierināšanai pievienojamo veidlapu aizpildīšana” to darbinieku prasījumu apmierināšanai, kuru darba devējam pasludināts juridiskas personas maksātnespējas process, sākot no 2008.gada 1.janvāra, kā arī aktualizēti metodiskie norādījumi to darbinieku prasījumu apmierināšanai, kuru darba devēja maksātnespēja iestājusies līdz 2007.gada 31.decembrim. Maksātnespējas administrācijā tika uzlabota iekšējās kontroles un uzskaites sistēma, kas nodrošina darbinieku prasījumu aprēķinu izsekojamību.

2008.gadā tika izstrādāts normatīvais regulējums, kas nosaka administratora apmācības, apliecinājumu izsniegšanas, eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas, atestācijas, sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas, kā arī tā darbības izbeigšanas un anulēšanas kārtību. 2008.gada 15.oktobrī Maksātnespējas administrācija un biedrība „Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” parakstīja Deleģēšanas līgumu, saskaņā ar kuru Maksātnespējas administrācijas kompetencē esošie valsts pārvaldes uzdevumi saistībā ar administratoru apmācību, eksamināciju, atestāciju, sertifikātu izsniegšanu un atjaunošanu, to darbības izbeigšanu un anulēšanu tika deleģēti biedrībai „Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” no 2009.gada 1.janvāra. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamatprincipiem un Deleģēšanas līgumu biedrība „Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija”, veicot Deleģēšanas līgumā noteiktos uzdevumus, atrodas MNA funkcionālā pakļautībā.

Lai uzsāktu darbu pie kompleksas maksātnespējas jautājumu politikas īstenošanas gan valsts institūciju līmenī, gan arī pastarpināti iesaistot sabiedrību, saskaņā ar 2007.gada 27.novembrī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.799 „Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes nolikums” Ministru kabinets 2008.gada 14.oktobrī izdeva rīkojumu Nr. 622 (prot.Nr.73 21.§) par Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sastāvu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra sēdes protokola Nr.68, 43.§ tika veiktas izmaiņas Maksātnespējas administrācijas funkciju pārdalē un Maksātnespējas administrācijā tika likvidētas četras amata vietas. Tādējādi uz 2008.gada 31.decembri Maksātnespējas administrācijā strādāja 58 darbinieki.

2009.gads

    2009.gadā būtiski tika samazināts MNA budžets un strādājošo skaits, vienlaikus būtiski pieauga maksātnespējas procesu skaits, kas radīja ievērojamu darba apjoma pieaugumu MNA darbiniekiem. Līdz ar to 2009.gadā tika meklēti risinājumi, kā nodrošināt funkciju izpildes kvalitāti, uzlabot iestādes darbību un tās sniegto pakalpojumu efektivitāti. Tādēļ pārskata periodā tika veikta MNA struktūras pilnveidošana, paredzot izmaiņas MNA funkciju pārdalē un uzlabojot veicamo funkciju izpildes kvalitāti, kas ir noteicošais faktors mērķu sasniegšanas izvērtējumā. Turklāt pārskata periodā MNA sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru turpināja darbu pie maksātnespējas reģistra uzturēšanas un datu ievades, lai nodrošinātu vēl efektīvāku sabiedrības informētību un informācijas pieejamību par maksātnespējas procesiem, tiesiskās aizsardzības un fiziskās personas maksātnespējas procesiem valstī.

     Ņemot vērā 2008.gadā apzinātos un apkopotos normatīvo aktu piemērošanas prakses problēmjautājumus, 2009.gadā tika veikti grozījumi vairākos ar maksātnespējas jomu saistītajos normatīvajos aktos, tai skaitā Maksātnespējas likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos, tādējādi novēršot iespējamās nepilnības un pilnveidojot maksātnespējas procesa regulējumu valstī. Turklāt, izstrādāts jauns likumprojekts „Maksātnespējas likums” ar mērķi uzlabot maksātnespējas tiesisko regulējumu.

   Protams, 2009.gadā turpinājās darbs arī pie MNA galvenajām funkcijām – aizsargāt darbinieku intereses to darba devēju maksātnespējas gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā īstenot valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas jautājumos.

   MNA 2009.gadā tika veiktas izmaiņas funkciju pārdalē, optimizēta MNA struktūra - samazināts struktūrvienību skaits no 6 uz 5, un no 58 štata vietām tika likvidētas 11 amata vietas. MNA 2009.gada beigās bija 47 štata vietas, no kurām 38 ierēdņu amati un 9 darbinieku amati.

   No 2009.gada 1.janvāra biedrībai „Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” tika deleģēti Maksātnespējas likuma 14.panta trešajā daļā, 15.panta ceturtajā daļā, 16.panta trešajā daļā un 17.panta ceturtajā daļā noteiktie valsts pārvaldes uzdevumi administratoru sertifikācijas jomā, un kura šo uzdevumu izpildē ir padota MNA.

2010.gads

Ņemot vērā 2009. un 2010.gadā radušos straujo ekonomisko lejupslīdi, radās nepieciešamība izstrādāt jaunu Maksātnespējas likumu, kurš dotu iespēju parādniekiem efektīvāku iespēju atjaunot maksātspēju un nokārtot parādsaistības. Pamatojoties uz minēto, tika izstrādāts jauns Maksātnespējas likums, kurš stājās spēkā 2010.gada 1.novembrī. Jaunajā Maksātnespējas likumā tika precizēts maksātnespējas procesa mērķis, definējot procesa gaitā sasniedzamo rezultātu – finansiālās grūtības nonākuša parādnieka saistību izpilde un pēc iespējas maksātspējas atjaunošana. Ar jauno Maksātnespējas likumu tiek ieviestas arī citas būtiskas izmaiņas maksātnespējas procesa gaitas efektivizēšanai, t.sk., iespēja slēgt vienošanās par administratora kandidātu tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā; paplašināts tiesiskās aizsardzības procesa subjektu loks, noteikts, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas vairs netiek segtas no valsts līdzekļiem, bet gan no depozīta, kurš jāiemaksā maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam, dota iespēja fiziskai personai tikt atbrīvotai no saistībām u.c.

Līdz ar Maksātnespējas likuma spēkā sastāšanos 2010.gada 1.novembrī būtiska nozīme tika piešķirta sabiedrības informēšanai un iepazīstināšanai ar jauno normatīvo regulējumu. Lai izglītotu sabiedrību, Tieslietu ministrija un MNA sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu 2010.gada 3. un 4.novembrī rīkoja informatīvi izglītojošu semināru par jauno maksātnespējas regulējumu. 2010.gadā tika veiktas dažādas aktivitātes – gatavota un izplatīta informācija plašsaziņas līdzekļos, sniegtas intervijas un atbildes gan uz iedzīvotāju, gan uz žurnālistu jautājumiem par MNA kompetencē esošajiem jautājumiem.

2010.gadā tika veikta biedrības „Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija” uzraudzība, kurai no 2009.gada 1.janvāra deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi administratoru sertifikācijas jomā un kura šo uzdevumu izpildē ir pakļauta MNA.

Lai nodrošinātu iestādes darbības galveno uzdevumu izpildi, MNA 2010.gadā veica šādas darbības:

• Rīkoja kvalifikācijas pilnveides pasākumus par maksātnespējas procesa aktualitātēm;
• Turpināja sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, kas darbojas maksātnespējas jomā;
• Sedza administratora atlīdzību 986 maksātnespējas procesos par kopējo summu 380 661 latu apmērā. Sedza maksātnespējas procesa izdevumus 1 058 maksātnespējas procesos par kopējo summu 106 165 latu apmērā;
• No darbinieku prasījumu garantiju fonda apmierināja 340 maksātnespējīgo darba devēju 5 398 darbinieku prasījumus par kopējo summu 2 882 093 latu apmērā;
• Atbilstoši maksātnespējas procesa regulējumam, kas stājās spēkā no 2010.gada 1.novembra, MNA ir izveidojusi depozīta kontu, kurā iemaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts, kā arī nodrošinājusi šī depozīta konta administrēšanu;
• Ieteica tiesām 2967 administratora amata kandidātus;
• Iesniedza tiesā 86 pieteikumus par administratora atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesos saistībā ar administratoru darbībā konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, administratora neatbilstību likuma prasībām un administratora sertifikāta darbības termiņa beigām;
• Veicot administratoru darbības pārbaudi par administratoru rīcības atbilstību likumā noteiktajām prasībām, kā arī izskatot sūdzības, 2010.gadā MNA pieņēma 398 lēmumus par administratoru rīcību konkrētā maksātnespējas procesā.

Ņemot vērā likumā „Par valsts budžetu 2010.gadam” noteikto finansējuma samazinājumu atlīdzībai, MNA 2010.gadā tika optimizēta MNA struktūra - no 47 štata vietām tika likvidētas 2 amata vietas. Līdz ar to uz pārskata perioda beigām bija 45 štata vietas, no kurām 36 ierēdņu amati un 9 darbinieku amati.